Amerikāņi pret grāmatām
Publicēts 9. maijā, 2008.
Amerikāņu bērneļu morāli, patriotismu un vērtību sistēmu apdraud pingvīni-pediņi un Haklberijs Fins.

Nesen internetā uzraku topu ar grāmatām, kas ASV ir neoficiāli atzītas par nevēlamām. Proti – oficiāli nav aizliegtas, bet praksē skolu bibliotēkas un dažāda līmeņa birokrāti iespējamiem līdzekļiem cīnās pret to nonākšanu skolnieku rokās.

Šobrīd par topa līderi kļuvusi bērnu grāmata „Ar Tango viņi ir trīs”. Tā stāsta par diviem pingvīnu tēviņiem, kas kopīgi audzina pingvīnmazuli. Aizlieguma atbalstītāji savu nostāju pamato ar to, ka grāmata grauj tradicionālās ģimenes uztveri bērnu prātos.

Šajā pat topā ilgstoši viesojusies arī Harija Potera sērija, ko, tur atēlotās maģijas un burvestību dēļ, par nevēlamu un bērniem kaitīgu uzskata katoļu baznīca.

Šiem argumentiem var piekrist vai nepiekrist, bet tie vismaz izklausās kaut cik loģiski.

Taču, uzzinot, ka nevēlamo grāmatu sarakstā ir arī amerikāņu klasiķa Marka Tvena „Haklberija Fina piedzīvojumi”, es gandrīz nogāzos no krēsla. Parokot dziļāk, izrādās šī grāmata jau kopš savas iznākšanas skaitījusies nevēlama. Vienīgais pamatojums, ko man izdevās atrast izklausās mazākais dīvaini – „rasisma aizstāvēšana”. Pārcilājot atmiņā Haka Fina piedzīvojumus, ko esmu lasījis gan bērnībā, gan pirms pāris gadiem, slimnīcā gulēdams, nevarēju atsaukt atmiņā nevienu epizodi, kur būtu aizstāvēta rasu segregācija. Tieši otrādi. Izbēgušais nēģeris Džims, kurš kopā ar Haku Finu, ceļo ar plostu pa Misisipi, man vienmēr licies kā neapšaubāmi pozitīvs tēls, kurš pelnījis brīvību. Šķiet „amīšiem" vienkārši kož kaulā skarbā realitāte. Savos ceļojumos pa 19. gadsimta Amerikas dienvidiem Haks un Džims satiek vēstures noklusēto daļu – reliģiskus fanātiķus, bezjēdzīgā asinskarā iegrimušus klanus, ceļojošus krāpniekus, linča tiesātājus, vergu ķērājus. Tie ir mežonīgie dienvidi, kas izklausās patiesāki nekā „Vējiem līdzi” aprakstītie. Tā ir pasaule, kur izdzīvo stiprākais, bagātākais un viltīgākais. Tādā nav vietas brīvdomīgam puišelim un naivam nēģerim. Skarbi, bet patiesi. Gan 19. gadsimta Amerikai, gan mūsdienu globālajai pasaulei.

Komentāri (3)
puuche: Skatos - " Uz kraujas rudzu lauka" ari nav ieteicama. Dumji.
09/05/2008 16:19
dusk: Uz kraujas rudzu lauka - jau sen ir izcenzēta, orģināli jau kopš 60 gada nav pieejama vai vispār nekad nav izdota tā kā vēlējās autors ;)
12/05/2008 20:49
krestjiks noljiks: Haklberijs Fins ir paaraak smags un nopietns gabals priekš muusdienu amerikaanju beerneljiem...
13/05/2008 14:38
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: