Dažus pēdējos mēnešus šajā portālā no manas puses valdīja klusums, bet ik pa laikam iemetu aci – kas te notiekās. Un izskatās diezgan skumji. Pašā sākumā, kad te tikai parādījos gandrīz katrs raksts bija lasāms. Ne visam varēja piekrist, dažiem autoriem vispār šķiet vajadzētu nopietni ārstēties. Bet aiz šiem sacerējumiem vismaz stāvēja reāli cilvēki – ar viņiem varēja diskutēt, argumentēt, provocēt, piekāpties vai pārliecināt.

Kvalitatīvā lejupslīde, manuprāt, sākas ar reklāmistu, antireklāmistu, pīārščiku un tamlīdzīgu vīrusu invāziju. To savā ziņā izprovocēja paši portāla veidotāji, reklamējot kaut kādus mistiskus Alberta portālus-vortālus (par tām jau kautkad te diskutējām). Un tad kā vilnis sāka velties visādi rakstnieki-viendienīši, slavinot Maximas tirdziņus, Dominas mantu plačus un DNB hipotekāro kredītu brīvdienas. Tas arī mani atbaidīja turpināt te drukāt savas dīvainības. Nedomāju, ka manis te kādam baigi pietrūka, bet šķiet, ka ne mani vienīgo reklāmrakstu plūdi aizbaidījuši. Labi vismaz, ka priekšvēlēšanu aktīvisti te īpaši neplosījās – laikam tie bija aizņemti spemojot draugiem.lv vēlēšanu sadaļā.(Džerijs neskaitās, jo viņš jau te mixoja kopš laika gala).

It kā jau varētu argumentēt, ka MIX.lv dod iespēju izcelt sev patīkamos rakstus, tādējādi nogremdējot netīkamos. Bet grūti kaut ko pamainīt saturā, ja dienas laikā te tiek iemestas piecas presrelīzes un tikai viens oriģināls autora raksts. Tādēļ ierosinu pārskatīt to reitinga veidošanas sistēmu un ļaut ne tikai pacelt patīkamos, bet gremdēt netīkamos rakstus.

Taču mans galvenais secinājums – arī publiskās žurnālistikas portāls nevar iztikt bez redaktora/administratora/cenzora – vienalga kā to nosauc – kurš vienkārši „izravē” reklāmas, bet atstāj oriģinālos raksteļus. Onkuli – neslinko! :)

 
P.S. Dīvainību sadaļa nav pavisam izmirusi. Tagad vairāk brīva laikā – drīzumā iespamošu vienu gabaliņu par ķenguriem – narkomāniem.