Publicēts 8. februārī, 2008.
Bangaloras piektais maratons organizatoriem un sportistiem izvērtās par īstu murgu. Šī Indijas pilsēta bija nolēmusi uzlabot savu tēlu, pieaicinot elites grupā startēt profesionālus sportistus, bet nebija gatava organizēt profesionāla līmeņa sacīkstes. Turklāt milzu piesārņojums un visuresošās bedres bija tikai ziediņi.
„Ja tev pakaļ dzenas suns, paskriet var daudz ātrāk,” pēc maratona atzina kāds sportists, kurš tajā bija uzstādījis personīgo rekordu. Izrādās pie divdesmit kilometru atzīmes sportistus sagaidīja nevis gavilējoši fani, bet gan nikni klaiņojošie suņi. Pirmie tiem uzdūrās Etiopijas un Kenijas skrējēji, kas bija maratona priekšgalā.
„Tas bija šausminoši. Nekad savas sportista karjeras laikā es nebiju nokļuvis tādā situācijā. Pagāja labs laiciņš, līdz atguvos no šoka,” iespaidos dalījās maratona otrās vietas ieguvējs kenijietis Makau Nzioka.
Daudz draudzīgāki par suņiem nebija arī vietējie iedzīvotāji. Sašutuši par maratona dēļ slēgto satiksmi, viņi vairākkārt ar saviem braucamajiem izlauzās caur policijas uzstādītajiem nožogojumiem un iejuka starp skrējējiem. Pāris reizes policijai pat nācās apturēt maratonu, lai novērstu satiksmes negadījumus.