Matemātikas profesors no Oksfordas apgalvo, ka zinātniski pamatojis acīmredzamu faktu – astoņdesmito gadu stils un mode bija stulbs (jeb, zinātniski runājot, pilnīgā pretrunā ar cilvēku dabīgo uztveri par pretējā dzimuma seksuālo pievilcību).

Savu pētījumu matemātiķis Markuss Sotua pamatojis teoriju, saskaņā ar kuru cilvēki pretējā dzimuma pārstāvjos tīri instinktīvi novērtē viņu spējas turpināt dzimtu. To it kā pierāda gadsimtus pārdzīvojušās daiļā dzimuma skaistuma pazīmes - balti zobi, veselīgi sārta un gluda āda, biezi un gari mati, šaurs viduklis, plati gurni un lielas krūtis, kas apliecina sievietes veselību, spēju dzemdēt un barot bērnos. Savukārt mūsdienu emancipētās dāmas tāpat kā pirmatnējās alu sievietes priekšroku dod plecīgiem vīriešiem, kas spēj aizsargāt savu ģimeni. (jāpiebilst gan, ka šī teorija ir arī nopietni kritizēta). Lai nu kā – te būs zinātnieka secinājumi:

Pirmkārt: Frizūras. Lakas un ilgviļņu un kvanitātes dēļ nebija iespējams noteikt matu veselīgumu. Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos populārais asimetriskais, uzkasītais matu sakārtojums nevar šķist pievilcīgs pretējā dzimuma pārstāvjiem arī tādēļ, ka zemapziņā cilvēki dod priekšroku partneriem ar simetriskiem sejas pantiem. M. Sotua kā pierādījumu min vairāku gadus vecu eksperimentu, kad sievietēm lūdza paostīt T-kreklus, ko vairākas dienas bija nēsājuši viņām nepazīstami vīrieši, un pēc smaržas izvēlēties sev tīkamāko. Visas kā viens izvēlējās vīriešus ar simetriskiem sejas pantiem. Ja piekrītam M. Sotua vilktajām paralēlēm starp asimetriskām sejām un frizūrām, tad par tizlām jāatzīst arī mūsdienās, īpaši „emo” vidū tik populārās slīpās „čolkas”.      

 Otrkārt: Mode – visīstākais murgs. Masīvas, bezformīgas drēbes pilnībā notušē ķermeņa formas. Reizēm nav iespējams noteikt pat personas dzimumu, kur nu vēl novērtēt viņa figūru. Par bezgaumīgām astoņdesmito gadu lupatas sauc pat modes kritiķi, īpaši uzsverot sintētisku, nedabīgu, kliedzošu toņu salikumu – neona spilgtuma oranžs, rozā, zaļš. Un visu to buķeti vēl papildina ar plastmasa bižutēriju.

Treškārt: Kosmētika. Zem astoņdesmito gadu stilā (un kvantitātē) uzklāta grimma kārtas kļūst gandrīz neiespējami noteikt sievietes vecumu. Spilgti sarkans smiņķis, violeta vai purpurkrāsas lūpu krāsa, perlamutra ēnas un daudzi tušas slāņi uz skropstām – rezultātā iegūstam tipisku astoņdesmito gadu meiteni, kuru grūti atšķirt no plastmasas manekena.

Avots: Lenta.ru